Par nedzīvi dzimušu bērnu

Autors: Inga Bite 17. June, 2014,

Plānota un gribēta bērna zaudējums, neatkarīgi no grūtniecības pārtraukšanas laika un iemesliem, ir būtisks emocionāls trieciens vecākiem, kas var atstāt ietekmi uz viņu psihisko un emocionālo veselību.

Šobrīd Latvijas Republikā bērni, kuri dzimuši līdz 22.grūtniecības nedēļai un kuru svars nesasniedz 500 gramus, kā arī bērni, kuri dzimuši pēc 22.grūtniecības nedēļas, bet kuru vecāki neizsaka vēlēšanos viņus apglabāt, pazūd bez pēdām jeb, runājot tieši – nonāk „medicīniskajos atkritumos”. Vecāki no slimnīcas nesaņem nekādu oficiālu dokumentu par bērna dzimšanu, nedz miršanu. Bērna mirstīgās atliekas kopā ar citiem medicīniskajiem atkritumiem tiek utilizētas. Sabiedrībā, kura ir pietiekami iejūtīga, lai ar cieņu apglabātu pat dzīvniekus, šāda situācija nav pieļaujama un tā ir jārisina.

Pasaulē prakse, kurā neatkarīgi no grūtniecības nedēļas vecākiem ir iespējams apglabāt savus bojā gājušos bērnus, jau ilgu laiku pastāv citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Īrijā, Anglijā un Vācijā, no kurām Latvija bieži ņēmusi piemēru dažādu situāciju risināšanai. Šāda prakse pastāv arī ASV , kur slimnīcu pārziņā un teritorijā atrodas „dvēseļu dārzi” pirms laika mirušo bērnu apglabāšanai. Šos gaidītos, bet nesagaidītos bērnus mēdz dēvēt par “Zvaigžņu bērniem”.

Kaut arī Latvijā ik gadu notiek vairāk kā 3000 spontāno abortu (t.i. tādu abortu, kuri nav saistīti ar vecāku izvēli) un vairāk kā 150 abortu medicīnisku iemeslu dēļ, sabiedrība ir pieradusi nerunāt par nedzīvi dzimušo bērnu nāvi. Apkārtējiem ir vieglāk izlikties, ka nekas īpašs nav noticis, bet vecāki ir zaudējuši gaidītu un gribētu ģimenes locekli. Problēma faktiski tiek ignorēta un emocijas tiek apspiestas. Norobežošanās un līdzcilvēku sāpju ignorēšana, neērtības sajūta bērnus zaudējušo vecāku klātbūtnē, medicīnas personāla nesagatavotība liedz krīzes situācijā nonākušajiem vecākiem pilnvērtīgu emocionālās atveseļošanās procesu.

Šobrīd Latvijā arvien vairāk tiek apspriesta šī tēma. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai jau 2014.gada janvārī esmu iesniegusi priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” ar piedāvājumu, kā situāciju atrisināt. Piedāvājums sevī ietver divas daļas – juridisko un praktisko.

Juridiski vecākiem, lai savu “Zvaigžņu bērnu” apglabātu vai saņemtu jebkādu palīdzību no valsts, ir nepieciešams attiecīgs dokuments vai izziņa no ārstniecības iestādes. Tāpēc piedāvāju likumā noteikt, ka ārstniecības iestāde pārtrauktas grūtniecības gadījumā izsniedz vecākiem izziņu par konstatētu bērna nāvi. Ar šo izziņu vecāki var tālāk juridiski kārtot apbedīšanas procedūru vai saņemt valsts, pašvaldības, vai darba devēja atbalstu, ja tāds tiks paredzēts.

Praktiski “Zvaigžņu bērna” vecākiem jānodrošina tiesības gan saņemt bērna mirstīgās atliekas apglabāšanai, gan atteikties no šādas iespējas, ja viņi to nevēlas. Tāpēc priekšlikums paredz, ka ārstniecības iestāde rakstveidā informē par šādu iespēju un gadījumā, ja vecāki izvēlējušies atteikties no bērna mirstīgo atlieku apglabāšanas, ārstniecības iestāde nodrošina cilvēka cieņai atbilstošu attieksmi pret bērna mirstīgajām atliekām. Realitātē tas nozīmētu visu “Zvaigžņu bērnu” nodalīšanu no citiem bioloģiskajiem materiāliem un kopīgu kremēšanu, pelnus novietojot vai izkaisot kādā īpaši tam izveidotā vietā.

Paula Stradiņa slimnīcas garīgās aprūpes dienests un Bērnu slimnīcas Vecāku māja sadarbībā ar vecākiem ir nodibinājuši sabiedrisku iniciatīvu „Zvaigžņu bērns”, kura arī aktīvi iesaistās problēmas risināšanā, nodrošinot vecākiem interneta vidi, kurā dalīties savā pieredzē un runāt par tēmu, kura lielākajai sabiedrības daļai ir tabu. Tāpat šīs organizācijas jau ir izveidojušas “Dvēseļu dārzu”, kur jau šobrīd tiek nodrošināta iespēja atstāt kremēto “Zvaigžņu bērnu” pelnus.

Mērķis – valsts un sabiedrības izpratne un atbalsts – ir sasniedzams tikai soli pa solim. Pagaidām internetā, bet, domājams, arvien vairāk arī ar saviem līdzcilvēkiem vecāki varēs apspriest savu sāpīgo pieredzi, atbrīvojoties no emocionālās nastas. Nedzīvi dzimuša bērna nāve pamazām tiek apspriesta sabiedrībā, kas ļauj labāk izprast problēmas būtību un kļūt saprotošākam pret tiem, kuri ar to ir saskārušies. Arī piedāvātās izmaiņas likumā ir viens solis uz pārmaiņām ilgtermiņā. Saprotams, ka, neskatoties un emocionālo un fizisko atbalstu vecākiem, mēs nekad nevarēsim mazināt viņu sāpes bērniņu zaudējot. Mēs varam tikai cerēt, ka negatīvā pieredze neliks nolaist rokas un mūsu kopīgs atbalsts palīdzēs katram zaudējumu piedzīvojušajam tikt tam pāri un atgriezties ikdienas dzīvē.

Publikācijas:

http://nra.lv/latvija/119291-zvaigznu-bernu-vecaki-sak-runat.htm
http://www.tvnet.lv/sievietem/aktuali/512258-zvaigznu_berni_oficiali_spontanais_aborts_vecakiem_berna_zaudejums

http://www.delfi.lv/calis/jaunumi/dzimis-pirms-22-grutniecibas-nedelas-utilizesana-kopa-ar-mediciniskajiem-atkritumiem.d?id=44620886

Komentāri

Comments are closed.