LRA atbildes uz LTV Ziņu dienesta uzdotajiem jautājumiem pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Autors: Reģionu Alianse 6. May, 2014, Raksti
  1. Kādā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā plāno darboties jūsu partijas pārstāvētie deputāta amata kandidāti pēc ievēlēšanas? Kāpēc tieši šajā?

 LRA plāno darboties Eiropas konservatīvo un reformistu grupā. Iestājamies par nacionālo valstu suverenitātes neaizskaramību, mazu pārvaldi un birokrātijas izbeigšanu.  LRA uzsver individuālās brīvības lomu personiskās un visas tautas labklājības veidošanā, noraida Eiropas federālisma ideju. Latvijas interesēs ir vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pret visām ES dalībvalstīm – jaunām un vecām, lielām un mazām, arī pilsētām un laukiem. 

  1. Kādās Eiropas Parlamenta komitejās plānojat savu pārstāvju dalību, pieņemot, ka būtu tikai (!) divas izvēles? Kāpēc tieši šajās?    

 LRA izvēlēsies komitejas atkarībā no ievēlēto ES deputātu prasmēm, taču ieinteresēti esam Reģionālās attīstības komitejā un Budžeta komitejā.

Šo komiteju jautājumi ir akūti un aktuāli Latvijas attīstībai un atbilst mūsu programmas pamatnostādnēm (reģionālā attīstība kā drošības garantija Eiropas ārējai robežai un taisnīga finanšu līdzekļu pārdale starp dalībvalstīm). 

3.Kādas pilnvaras papildus esošajām būtu jāpiešķir Eiropas Parlamentam? Vai arī jāatņem?

LRA  neatbalsta pilnvaru paplašināšanu, nosakot jaunas atbildības jomas.  LRA iestājas par to, ka lielāko daļu likumu ir jāpieņem nacionālajiem parlamentiem nevis EP.  LRA iestājas par spēju pilnvērtīgi darboties esošo pilnvaru ietvarā – efektīva Eiropas Komisijas un citu institūciju uzraudzība, kā arī tāda budžeta pieņemšana, kas atbilst ES vērtībām, mērķiem un iecerēm nevis šauru interešu grupu vajadzībām. 

4.Kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāorganizē ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju pēc notikumiem Krimā? Vai ES rīkojusies pareizi, pārtraucot sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju?

 Notikumi Krimā pierāda, ka Krievija ir citāds politiskais un ekonomiskais partneris, nekā līdz šim Eiropā domāts. ES politikai jāstiprina transatlantiskā drošība un NATO, kā arī jāsniedz atbalsts jaunajām demokrātijām visā Eiropā. Mēs uzskatām, ka Krimas notikumi aktualizē Eiropas energoatkarības jautājumu. Ir jāveic nopietni pasākumi, lai Eiropas enerģijas tirgus nebūtu tik lielā mērā atkarīgs no Krievijas kā līdz šim. Jātiecas uz maksimālu piegāžu dažādošanu un alternatīvo resursu izmantošanu.

5.Kā Eiropas Savienībā būtu organizējama tālākā migrācijas politika, cik lielāmērā būtu īstenojams solidaritātes princips?

Dalībvalstīm ir jāsaglabā tiesības noteikt personu daudzumu, kas attiecīgo valstu teritorijā ierodas no trešajām valstīm. ES mērogā jāierobežo un jānovērš nelegālā imigrācija. Valstīm, kas vairāk iegūst no esošās migrācijas politikas, jādod proporcionāli lielāks ieguldījums šīs jomas pasākumu finansēšanā.  ES politikai un attīstību veicinošajiem pasākumiem trešajās valstīs jābūt vērstiem uz darbībām, kas dod iespēju šo valstu pilsoņiem dzīvot savās zemēs. Solidaritātes princips nelegālo imigrantu izvietošanā ES dalīdvalstīs nav piemērojams.

6. Kādi pasākumi papildus esošajiem būtu veicami ES līmenī un mērogā, lai pēc iespējas ātrāk izlīdzinātos Latvijas un turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu darbaspēka izmaksas? 

Darbaspēku izmaksu izlīdzināšanās ES līmenī nav iespējama, saglabājot dažādu nodokļu politiku, kā arī atšķirīgā Eiropas valstīs ražoto preču un pakalpojumu klāsta dēļ (darbaspēka pieprasījums un piedāvājums atšķiras atbilstoši to prasmēm un iemaņām). Lai Latvija spētu tiekties uz lielāku atalgojumu strādājošajiem un uzņēmēju spēju saglabāt konkurētspēju pie pieaugošām izmaksām, ražotajiem produktiem un piedāvātajiem pakalpojumiem jābūt ar augstāku vērtību patērētājiem. Latvijai jāsaņem kompensācija no ES valstīm par aizbraukušajiem strādāt uz ES valstīm.

7. Vai un kādā veidā Eiropas Savienības mērogā būtu īstenojama sociālānodrošinājuma vienlīdzība (domātas pensijas, pabalsti utt.) ES dalībvalstu vidū

Sociālajam nodrošinājumam jābūt atbilstošam ieguldījumam solidārajā sistēmā katrā valstī, tādēļ   netaisnību novēršana solidaritātes principa piemērošanā, spēkā esot brīvam darba spēka kustības principam, ir prioritārs jautājums. 

8.  Vai un kādi nodokļi būtu sinhronizējami ES dalībvalstu vidū tuvāko piecu gadu laikā?

Uzskatām, ka nodokļu politika ir katras ES dalībvalsts kompetence un iespēja konkurēt ES un globālā mērogā.

9. Ar kādu atzīmi (10 baļļu sistēmā) jūs novērtētu pašreizējo iekšējās konkurences līmeni, tostarp arī valsts un pašvaldību pasūtījumos, ES teritorijā. Kādā veidā tā būtu attīstāma, vai pretēji – iegrožota, lai dotu priekšroku nacionālam produktam/uzņēmējam? 

Konkurences esamība būtu izdevīga Latvijas uzņēmējiem, jo dotu iespēju pilnvērtīgi piedalīties gan ES valstu un pašvaldību iepirkumos, gan privātā sektora pieprasījuma apmierināšanā. Jāpalīdz uzņēmējiem palielināt kapacitāti un jācīnās pret jebkuriem ierobežojumiem piekļuvei pasūtījumiem ES, kas ļautu Latvijas iedzīvotājiem strādāt Latvijas uzņēmumos un pildīt ES pasūtījumus, neemigrējot no Latvijas. Latvijai jāpiemēro tādi paši konkurences noteikumi, kādus mūsu uzņēmēji bauda citās ES dalībvalstīs.  Atzīme – 4.

10. Kā novērtējat Eiropas Savienības federalizēšanas tendences? Kādi turpmākie ES federalizācijas pasākumi būtu atbalstāmi un kādi – noraidāmi?   

LRA neatbalsta Eiropas federālisma idejas. Mēs vēlamies redzēt ES kā uz brīvprātības un kopīgu interešu pamatiem veidotu valstu ekonomisko un politisko kopienu, kurā tiek respektēta atsevišķu nacionālo valstu neatkarība un suverenitāte. Joma, kurā mēs atbalstītu tālāku un padziļinātu integrāciju, ir drošība.

11. Vai un kā nākotnē būtu maināma ES budžeta naudas tērēšanas prioritātes ES kopējā mērogā? Ko iespējams mainīt, labot, pārskatīt Eiropas Parlamenta nākamā sasaukuma laikā? 

Latvijas pierobežai ir jābūt apdzīvotai. Jāietekmē ES fondu proporcija, palielinot sadaļas reģionu izlīdzināšanai un konkurētspējas izaugsmei un nodarbinātībai. Jāveic pasākumi, kas nodrošina to, ka ES budžeta nauda tiek mērķtiecīgi izmantota vidēja un ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.  ES naudas līdzekļi ir nevis jāapgūst, bet jāinvestē, un šī principa ievērošana jāpanāk EP caur EK un budžeta līdzekļu uzraudzību.

12. Kā vērtējat šobrīd Latvijas iezīmētās prioritātes Eiropas Savienības fondu naudas izlietojumā nākamajos septiņos gados? 

NAP lietotie vārdi un pasludinātie mērķi ir respektējami. Bažas rada tas, kā fondu izlietošanu ietekmē politiskie kompromisi un šauru grupu intereses.  Tā netiek novērsts emigrācijas pārsvars par atgriešanos Latvijā, dzimstība joprojām būs mazāka par mirstību, bet uzticība nacionālās valsts institūcijām saglabāsies tikpat zema kā tagad.

13. Kādu jūs prognozējat Eiropas Savienības nākotni tuvākajos desmit gados?

ES nāksies piemēroties pasaules politiskiem, ekonomiskajiem, tehnoloģiskiem un ekoloģiskiem izaicinājumiem, kas prasīs pārdomātu, koordinētu rīcību. ES ietekme globālajā līmenī mazināsies. Prognozējam tuvāko 10 gadu laikā ES stagnāciju, ievērojamu jaunatnes bezdarbu, iedzīvotāju novecošanos u.c. izaicinājumus, kas prasīs drosmīgus un pragmātiskus lēmumus. ES institucionālais ietvars nav gatavs ES izaicinājumu risināšanai.  Taču ES  ir vienīgais veids, kā  Latvija var nodrošināt savu vietu pasaulē.

14. Kā būt veicināma pilsoņu plašāka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās,ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte vidēji Eiropas Savienības valstīs tajās krītas?

EP vēlētāju aktivitāte būtiski pieaugs  tad, kad Eiropas Savienība būs pilsoņu Eiropa nevis Briseles ierēdņu un daudzo korporāciju lobiju zeme.

15. Ar kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) vērtējat Eiropas Parlamenta pašreizējo ietekmi Eiropas Savienības kopējā politikā?

Vērtējama ar 3. Eiropas Parlamentam jābūt lielākai kontrolei pār Eiropas Komisiju un jānodrošina ES ietekmes sfērā esošo jautājumu atklāta un saprotama risināšana.

Komentāri